Ko te ako i ngā whare haumaru: He aratohu mō ngā mātua me ngā whānau

I uiuitia e ERO ngā tauira i ngā whare haumaru, me ngā kaiako, pakeke hoki e whai pānga atu ana ki te mātauranga o te tauira.  He hiahia nō mātou ki te mōhio ki ngā painga mō ēnei tauira.  Ka kitea e mātou e pai ana ētahi mahi, ā, he mahi matua hoki me whakapai ake.  Ko ngā tauira Care me Protection, Youth Justice rānei me whai tautoko motuhake i roto i te mātauranga.  He wāhi nui ki te whānau, ki te kaitiaki hoki kia angitu ai tā rātou i whai ai.  He mea nui tō hiahia, tautoko, mahi hoki i roto i tā rātou whai i te mātauranga.

He aratohu tēnei mō ngā mātua me ngā whānau o ngā tauira i roto i ngā whare haumaru.  He kōrero e pā ana ki te pūrongo hou a ERO e kīia nei: Learning in Oranga Tamariki Residential Care.  E whāia ana kia āwhina i a koe ki:

• te mārama ki te mātauranga pai mō ēnei tamariki, rangatahi
• te mōhio ki te pai o te mahi tahi a te katoa ki te āwhina i ngā tauira ki te ako, ki ngā wāhi hoki hei whakapai ake
• te mārama ki ngā kawatau o ngā kaiāwhina mātauranga i roto i ngā whare haumaru, me mārama ki te mahi tahi ki a rātou kia whai painga nui i te angitutanga o tō tamaiti ki roto i te mātauranga.

“[Nā tēnei whare haumaru] ahau i ārahi ki te taumata ako tika māku.”

E mōhio ana mātou mō ngā tauira e noho whare haumaru ana, ka ako pai rātou inā e mārama ana te katoa he aha tēnei hanga te mātauranga pai, me te mahi tahi.  Ka tutuki ki te:

• whai pānga nui te whānau me te kaitiaki ki te mātauranga o tā rātou tamaiti
• mahi tahi te whānau, kaimahi, mātanga hoki ki te tautoko i ngā tauira
• hāngai te whakaako me te ako i ā ngā tauira pīrangi, aronga hoki
• nui tō rātou ahurea, reo, tuakiri ki roto i te mahi whakaako me te ako 
• ngākaupai, ki te poipoi hoki i te whanaungatanga o te tauira ki ō rātou kaiako
• mahi tahi ngā pakeke o ngā tauira, me te whānau hoki, i te wā e whakawhiti ana rātou ki roto, ki waho hoki i ngā whare haumaru.

‘He pai ki ahau te āheinga ki te whakamahere i tā mātou e pai ai… he tini ngā whiringa mō tā mātou mātauranga.”

Ki tā mātou arotake i kitea ētahi hua pai mō te nuinga o ngā tauira.  I kitea hoki ngā mea me whakapai ake, ā, i taunakitia ētahi panonitanga i tā rātou ako i te mātauranga.  I kitea e mātou:

• he ngākaupai nō ngā tauira mō tā rātou ako
• kua tata te katoa o ngā tauira ka whakamātauria ki te NCEA e noho haumaru ana, ka tutuki
• ka pāngia kinotia te ako o ngā tauira inā neke atu, neke mai rānei i ngā whare haumaru
• kāore e nui ngā āheinga mō te whānau me ngā kaitiaki ki te tūhono ki ngā mahi ako o tā rātou tamaiti
• he hīkaka nō ngā kaiako ki te atawhai, ā, he pai ā rātou whakaako atu, engari me whai tautoko anō.  Me tautoko ki ngā tikanga Māori ki te tautoko i te tauira Māori
• huri i ngā rōpū, arā atu anō ngā huatau o te mātauranga kounga mō ēnei  

  tauira, ā, ka he rerekē ērā taumata.

   

   

“Ka āwhinatia ahau e [taku kaiako].  Ka pātai mai ia he tāku e hiahia ai, e pīrangi ai.”

“Mārama pai ana aku kaiako ki ahau, ā, e āhei ana au ki te kōrero ki a rātou mō ngā kaupapa e hirahira ana ki ahau.”

Mehemea e haere ana tō tamaiti ki te whare haumaru, ka ako hoki rātou ki reira mō ngā hāora e 5 i te rā, i te wāhanga kura.  He kaupapa ako hoki i ngā hararei kura.  Ko ngā kaiako me ngā mātanga ka mahi tahi ki ngā tauira me ngā whānau ki te whakamahere i ngā akoranga, whakatutuki i a NCEA me ētahi atu tohu mātauranga, me te āwhina i ngā tauira ki ngā whiringa mō tā rātou mātauranga.  I kitea e ERO ki te akona ki te whare haumaru, ka puta ngā hua pai ki ēnei tauira, pēnei i ēnei:

• ka rongo i ngā tauira te wairua atawhai, haumaru, hāneanea inā tae atu ai ki te whare haumaru
• he nui ngā whiringa a ngā tauira i roto i tā rātou ako, ā, ka tautokohia ki te whai i tā rātou e pīrangi ai
• ka pukumahi ki te tautoko i ngā pīrangi a ngā tauira
• ka tupu te whanaungatanga pono, tiaki hoki
• ka auau te kōrero atu ki ngā tauira mō tā rātou nekehanga pai me te whakanui hoki i tā rātou i angitu ai.

“I tūtaki au i ngā tamariki katoa.  I whakatauria ahau e ngā kaiako me ngā tauira.  Kātahi ka uru atu au ki ngā mahi.”

“E mārama ana ngā kaiako ki ō te tangata āhua, ka āwhinatia mātou ki te mōhio ki ngā mea kāore anō kia ako, me te āwhina hoki ki te whakapakari i tō mātou māia.”

 “E tika ana taku taumata ako – ā, e mōhio ana ngā kaiako ki tāku e pai ai.”

I kitea e mātou, ko ngā tūhonotanga ako me ngā whānau, kaitiaki hoki, tētahi wāhanga kāore i te pai.  I roto i te uiui tauira, ko tētahi hautoru o ngā tauira i whakahē i te kōrero, e mōhio ana ō rātou whānau ki ā rātou mahi ako.  Ko te nuinga o ēnei tauira i whakahē he Māori.

“Ki ahau, me whiwhi ō mātou whānau i tētahi pūrongo mō ā mātou mahi e tutuki ana.  Kāore e kore he whakaarotau nō ngā whānau ki te mōhio e pēhea ana tā rātou tamaiti?”

Ka tonoa e mātou ko ngā kaiako o ngā whare haumaru me Oranga Tamariki, kia mahi tahi kia āwhina koe ki te rongo i ngā mahi ako a tō tamaiti.

He mea māu hei āwhina:

• pātai atu kia nui te kōrero ki ngā kaiako o tō tamaiti
• whakamōhiotia rātou ki tōu, ki tō whānau whakaaro ki ngā mea nui hei ako mā tō tamaiti
• pātaitia ngā kaiako e pēhea ana te ako a tō tamaiti, ā, he aha kei mua i a ia
• kōrero atu ki tō tamaiti i āna mahi ako
• pātai atu ki tō tamaiti he aha tāna e pīrangi ana mō tā rātou mātauranga, ā, me pēhea hoki koutou ko ngā kaiako e taea ana te awhi.

He tokomaha ngā tauira he Māori.  Me kawatau ngā whānau, hapū, iwi ka mahi atu ngā kaiako ki a rātou kia tautokohia nuitia ā rātou tamariki, mokopuna i roto i tā rātou mātauranga.

Ki te pīrangitia he mōhiohio anō mō tā mātou arotake i te mahi ako i roto i ngā whare haumaru, pānuitia ā mātou pūrongo:

• Learning in Oranga Tamariki Residential care: They knew I wanted to learn
• ERO Special Review: Kingslea School
• ERO Special Review: Central Regional Health School (Te Au Rere a Te Tonga; Epuni)
• ERO Special Review: Te Poutama Ārahi Rangatahi

 E maioha atu ana ki ērā atu i tautoko i tēnei arotake, ko ngā tauira ērā, ko ngā whānau ērā, ko ngā kaitiaki ērā, ko ngā kaiako ērā, ko ngā kaiārahi hoki ērā i whirinaki mai ki a mātou.  Ko ō rātou wheako me ngā māramatanga kei te iho o tā mātou i ako ai.  E taea ana e koe ngā pūrongo matua o te ako i roto i te whare haumaru, me tā mātou i kite ai, te toro ki te pae tukutuku a ERO  www.ero.govt.nz.